Parks

Parks

Ilzenbergas muižu 1515. gadā nodibināja Livonijas ordeņa vasalis Berndts Kersenbroks. Viņam piederēja 615 hektāru zemes un vēl 2234 hektāri zemes ar zemniekiem. No Rīgas ostas arhīva dokumentiem redzams, ka Ilzenbergas muižā jau tajā laikā tika veiksmīgi attīstīta saimnieciskā darbība. B. Kersenbroks caur Rīgas ostu pārdeva graudus, sviestu, darvu, garšvielas un citus lauksaimniecības produktus.

2015. gadā parka celiņi jau tapuši skaistiVēstures avoti par pirmo Ilzenbergas muižas īpašnieku, vācu muižnieku Kersenbroku, pārvaldīto muižu nav saglabājušies. Tomēr ir pamats apgalvot, ka muižas infrastruktūra pēc būtības ne ar ko neatšķīrās no tajā laikā visā Livonijā un Ziemeļaustrumu Lietuvā pastāvējušajām muižām, kuras veidoja dzīvojamā māja (muižas ēka) un saimniecības ēkas: kūtis, rija, klēts, kūpinātava, šķūnis, ledus pagrabs, siernīca, pirts.

1863.-1896. gadā Ilzenbergas muižu pārvaldīja N. N. Fukss. Viņš pārbūvēja muižas ēku, kura būtībā saglabājusies nemainīga līdz mūsu dienām.

Par Ilzenbergas muižas īpašnieku, vācu inženieri N. N. Fuksu, ziņas atstājis rakstnieks G. Isoks. Viņš pierakstījis vietējo iedzīvotāju stāstījumus par Ilzenbergu. Leģenda stāsta, ka Ilzenbergas muižu 19. gs. pārbūvējis vācu izcelsmes cariskās Krievijas inženieris, kas šajā reģionā būvējis dzelzceļu. Inženieris nopircis šajā vietā zemi, uzbūvējis tajā muižu un nosaucis saimniecību par Ilzenbergu par godu savai sievai Ilzei.

Kā varam saprast, leģendā patiesība savijusies ar izdomāto. Jaunais īpašnieks N. N. Fukss tiešām bija vācu izcelsmes cariskās Krievijas dzelzceļa inženieris. Tomēr, kā jau minēts iepriekš, Ilzenbergas muižas nosaukums pazīstams jau no 16. gs. gadsimta. Nav saglabājušās ziņas par to, kāds bijis N. N. Fuksa sievas vārds. Varbūt Ilze vai Elza. Tas savukārt varēja pamudināt cilvēkus radīt leģendu par Ilzenbergas muižas nosaukuma izcelsmi. Nevajadzētu atmest arī versiju, ka inženieris meklēja pienācīgu vietu, kur apmesties, un viņam patikusi šāda pārdodamās muižas nosaukuma sakritība ar viņa sievas vārdu.

Muižas ēka uzbūvēta 19. gs. vidū vēlīnā klasicisma stilā. Divstāvu ēkas telpu kompozīcija – pusatvērta tilpuma, „L” burta formā, to veido rietumu un dienvidu korpusi ar mansardiem un pagrabu zem dienvidu korpusa. Jumta forma – divslīpju.
Fasāžu arhitektūras detaļas: Dienvidu korpusa fasādes plaknes portiks ar četriem ķieģeļu mūra apmestiem pilastriem, antablementu un virs tā izvirzītu trīsstūrveida frontonu. Ēkas visu pušu fasāžu frontonus ietver ķieģeļu mūra apmestas karnīzes, bet pagrabā – ķieģeļu mūra cilindriskas velves un cilindriskas velves ar lunetiem. Domājams, ka pagrabs varētu būt uzcelts pirmo muižas saimnieku Kersenbroku laikā.

View the embedded image gallery online at:
http://ilzenbergas.lt/lv/parks#sigProIde44b9667b3

DMC Firewall is a Joomla Security extension!