Muižas atjaunošana

Muižas atjaunošana

 

Te labi gan dzīvot, gan strādāt

Dzīvojamā ēka bija remontēta 1970. gadā. Tomēr dažus pēdējos gadu desmitus ēka vairs netika izmantota un bija nolaista. Pēc rekonstrukcijas šeit izveidots Ilzenbergas muižas saimniecības kantoris, ceptuve, piena cehs, šeit dzīvo saimniecības vadītājs un daži darbinieki.

Parks un muiža – nedalāmi Lietuvas kultūras dvīņi

„Pie pašas muižas ēkas bija liels parks, kurā auga dažādi koki: blakus augstām kļavām, ozoliem, priedēm un liepām auga zemāki krūmi – lazdas, jasmīni, baltās un dzeltenās akācijas. Trūcīgi zaļoja parka zālieni un sūnas, jo zem augstajiem kokiem tikai retumis te ielauzās saules stari.
Visu savu garo dzīvi sapņoju skaistu sapni: eju pa Ilzenbergas muižas celiņu, piekalnē redzu Ilges ezeru, kura viļņos spēlējas saule. Ūdenī ielīcis vītols aizvien zaļo: viņu vēl baro saknes – spēcīgi ieaudzis šis novārgušais milzis ezera krastā”.

Aldona Radeckiene (Trečokaite) „Atmiņas par Ilzenbergas muižu”

Ilzenbergas muiža tika nodibināta 1515. gadā, bet muižas parks izveidots – 18. gs. vidū, kad šeit saimniekoja vācu muižnieku Orgies-Rūtenbergu dzimta. 19. gs. vidū jaunais muižas īpašnieks N. N. Fukss parku paplašināja, bet E. Dimša, kas Ilzenbergas muižu iegādājās 1896. gadā, parku izkopa vēl vairāk.

Padomju laikā parks netika pienācīgi kopts. Sakārtot vairākas desmitgades nekopto parku nebija viegls izaicinājums.

Tika nolemts, ka ļoti svarīgi saglabāt bijušo parka telpisko struktūru, vienlaikus maksimāli izceļot un akcentējot parka labās īpašības – vecos, varenos atsevišķos kokus un to grupas.

Jaunie muižas īpašnieki nolēma, ka parka telpiskā struktūra jāveido ar kokiem un krūmiem, bet eksotiskie augi būtu jāizmanto kā akcenti, kas piesaista apmeklētāja uzmanību un skaisti iekļaujas kopējā parka ainavā.

Vislabākie vēstures liecinieki

Parka kāpnes redzējušas daudz cilvēku un daudz paaudžu. Pēdējos gadu desmitos tās jutās vientuļas un nestipras. Atdzima parks, atdzima arī kāpnes – tās tagad kļuvušas daudz izturīgākas un platākas.

 

Zirgu staļļus glāba Ģedimina pils meistari

Pirmais izaicinājums bija zirgu staļļu atjaunošana, kur sienas turējās tik nedroši, ka bija bail pat pieskarties. Dažās sienas saglabātas, nostiprinot pamatus un „sasienot” ar akmeņiem, daļu nācās izjaukt un samūrēt no jauna.

Tikai tad, kad tika sākti darbi Ilzenbergas muižā, atklājās, ka divi meistari laukakmeņu mūrēšanas pieredzi bija ieguvuši Ģedimina pils atjaunošanā.

Šī aleja vēl atgādina par muižas starpkaru perioda īpašniekiem

Senais muižas ceļš uz muižas ēku veda gar klēti, kas pirms dažiem gadsimtiem bija muižas aizsardzības basteja. Koku biezoknī noslēpies celiņš tagad ir kļuvis par skaistu aleju.

 

Jaunais ceļš – gan uz muižas ēku, gan saimniecību

Ar drošu mūra žogu apjoztā muižas teritorija viesus aicina pie galvenajiem vārtiem, caur kuriem nonāk muižā, parkā un saimniecībā.

 

Muižas dīķi atkal atguvušu sākotnējo skaistumu

Ļoti dubļains darbs – tā tiešā nozīmē precīzāk jāvērtē veco muižas dīķu atjaunošanas projekts. Tiesa, muižas dīķu it kā nebija – to vietā pletās neizbrienams purvs, kuru vispirms nācās nosusināt un tikai pēc tam ķerties pie dīķu tīrīšanas un veidošanas darbiem. Lai smagā tehnika neiestigtu un nenogrimtu, daudzus darbus nācās veikt ziemā.

 

Klēts – muižas aizsardzības postenis

Klēts – droša un labi saglabājusies būve pirms dažiem gadu simtiem bija aizsardzības bastions. Tās sienās bija šaujamlūkas, bet blakus ēkas mūriem stāvēja daži zviedru lielgabali, starpkaru laikā tie tika uzdāvināti Kauņas Kara muzejam.

 

Senais ozols dod mums spēku

Lielākais Ilzenbergas muižas parkā augošais ozols pasludināts par valsts aizsargājamu dabas mantojuma objektu. Šī milzeņa stumbra apkārtmērs – 6,3 m, diametrs – 2 m, bet augstums – 30,5 m.

Šis ozols ilgu laiku bija slēpies starp citiem kokiem, tomēr tad, kad tika sākta parka atjaunošana, ozols uzreiz kļuva par ievērības cienīgu parka objektu.

 

Noslēpumainā parka būve

Iepazīstieties – tā ir kūpinātava. Senatnē šeit atradās kūpināmie gaļas izstrādājumi. Kūpinātavas agrāk tika romantizētas un mistificētas. Ilzenbergas muižas kūpinātava arī savdabīgi tiek mistificēta pat mūsdienās. Piemēram, Aldonas Radeckienes-Trečokaites atmiņas ilustrējošajā fotogrāfijā ar kūpinātavas attēlu tiek apgalvots, ka tas ir tornis, kurā agrāk pēra dzimtļaudis.

 

No jauna stādītais dārzs augļu riesīs nākotnē

Sākām no dabas: no parka un dārza. Tajā jau aug vairāk nekā 300 jaunu augļu koku: ābeļu, plūmju, bumbieru, ķiršu, aprikožu. Drīz te parādīsies arī augļu krūmi.

 

Amatu māja – vēl viena no nebūtības uzcelta ēka

No muižas saimniecības ēkas nebija atlicis nekas – šķita, ka tai pāri gājusi fronte. Tagad tās atjaunošana jau tuvojas beigām un šeit būs Amatu māja.

 

Kārtība atjaunota arī Ilges ezera krastmalā

Valsts robeža starp Latviju un Lietuvu šķērso Ilges ezeru vidū. Tomēr ilgus gadu desmitus ezera krastmalu neviens nekopa, tāpēc tā negreznoja mūsu valsts robežu. Sākot kopt Ilzenbergas parku, vienlaikus daudz uzmanības tika veltīts arī ezera krasta sakārtošanai. Tagad šeit jau var patīkami un skaisti pastaigāties.

 

Peldēšanās divu valstu pierobeža

Ilges ezera krastā nebija labu peldvietu. Tāpēc blakus paredzētajam kempingam sākta ezera krasta kopšana, kur atradīsies pludmale gan viesiem, gan šeit dzīvojošajiem cilvēkiem.

 

Muižas ēka

1863.-1896. gadā Ilzenbergas muižu pārvaldīja N. N. Fukss. Viņš pārbūvēja muižas ēku, kura būtībā saglabājusies nemainīga līdz mūsu dienām.

Muižas ēka uzbūvēta 19. gs. vidū vēlīnā klasicisma stilā. Divstāvu ēkas telpiskā kompozīcija – pusatvērta tilpuma, „L” burta formā, to veido rietumu un dienvidu korpusi ar mansardiem un pagrabu zem dienvidu korpusa. Jumta forma – divslīpju.

Fasāžu arhitektūras detaļas: Dienvidu korpusa fasādes plaknes portiks ar četriem ķieģeļu mūra apmestiem pilastriem, antablementu un virs tā izvirzītu trīsstūrveida frontonu. Ēkas visu pušu fasāžu frontonus ietver ķieģeļu mūra apmestas karnīzes, bet pagrabā – ķieģeļu mūra cilindriskas velves un cilindriskas velves ar lunetiem. Domājams, ka pagrabs varētu būt uzcelts pirmo muižas saimnieku Kersenbroku laikā.

 

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd