Muižas saimnieki

1863.-1896. gadā Ilzenbergas muižu pārvaldīja N. N. Fukss. Viņš pārbūvēja muižas ēku, kura būtībā saglabājusies nemainīga līdz mūsu dienām. Par jauno Ilzenbergas muižas īpašnieku, vācu inženieri N. N. Fuksu ziņas atstājis rakstnieks G. Isoks. Viņš pierakstījis vietējo iedzīvotāju stāstījumus par Ilzenbergu. Leģenda stāsta, ka Ilzenbergas muižu 19. gs. pārbūvējis vācu izcelsmes cariskās Krievijas inženieris, kas šajā reģionā būvējis dzelzceļu.

Visvairāk ticamais muižas dibināšanas laiks ir 1515. gads. Tad muižai piederēja 615 ha zemes un 2234 ha zemes ar zemniekiem. Kā pirmais Ilzenbergas muižas īpašnieks minēts Berndts Kersenboiks, viņa dzimtai muiža piederēja no 1515. līdz 1616. gadam. Pēc Berndta nāves (domājamais nāves laiks – 1616. gads) muižu mantoja viņa sieva Anna, kura mira 1680. gadā. Līdz tam laikam Ilzenbergas muižas īpašnieki mainījās vairākas reizes, bet pati Anna tolaik dzīvoja kaut kur tuvumā un tika apglabāta starp Ilzenbergu un Elkšņiem. Par Kersenbroku dzimtas valdīšanas beigām Ilzenbergas muižā uzskatāms 1616. gads.

1642. gadā blakus Ilzenbergai esošo Elksņu muižu no Vilhelma Heika nopirka Cēsu pils pārvaldītājs Nikolajs fon Korfs. Pirkuma akts parakstīts Vabalninkos, bet darījuma liecinieks bija Matias fon Orgies, kura dēls Ādams par Ilzenbergas muižas īpašnieku kļuva vēlāk (kā pirmais savā dzimtā). Nikolajs fon Korfs bija precējies ar Katerīnu fon Efernu no Neretas, kas atradās blakus Ilzenbergai. Domājams, ka tieši šajā laikā arī pati muiža kļuva par Nikolaja fon Korfa īpašumu. Viņu meita Agnese 1653. gadā apprecējās ar Ernstu fon Zakenu.

Aleksandra Georga Astafa fon Tranzē-Rozeneka sastādītajā Livonijas muižnieku dzimtu kopsavilkumā atrodam informāciju ar norādi uz Ilzenbergas muižas arhīvu, ka jau 1683. gada 14. jūnijā Ādams fon Orgies par desmit tūkstošiem reihsdālderu iegādājās Elkšņu muižu Kurzemē, kuru pārvaldījis līdz 1704. gada martam, bet 1687. gada 17. oktobrī viņš noslēdzis kontraktu ar Magnusu Ernstu fon Korfu un viņa sievu Luīzi Elizabeti par Ilzenbergas muižas pirkšanu un tās disponēšanu no 1688. gada. Tā par pirmo Ilzenbergas muižas īpašnieku no Orgies-Rūtenbergu dzimtas kļuva Ādams fon Orgies.

Ilzenbergas muižas īpašnieki līdz Otrajam pasaules karam bija Dimšas – Eugenijs Dimša (Eugeniusz Dymsza) (1853.-1918.), cēlies no Zdonišķiem, viņš 1896. gadā nopirka Ilzenbergas muižu. Eugenijs Dimša mācījās Jelgavas (Mītavas) ģimnāzijā, vēlāk pabeidza studijas Augstākajā ceļu un komunikācijas skolā Pēterburgā.

1940. gadā daļu Dimšām piederošās zemes nomāja zemnieks Budreika. Tomēr muižas zemes tika konfiscētas un iekļautas Valsts zemes fondā. Padomju vara nespēja īstenot savu plānu – izveidot Ilzenbergā padomju saimniecību vai izdalīt bezzemniekiem un sīkzemniekiem, jo sākās Padomju Savienības un Vācijas karš, Lietuvu okupēja vācu karaspēks.

1990. gadā pēc Lietuvas neatkarības atjaunošanas un atbrīvošanās no Padomju impērijas skavām, sākās pārmaiņas, kam bija izšķiroša ietekme uz Ilzenbergas muižas saimniecības likteni. 1991. gada 30. janvārī Onušķu padomju saimniecības darbinieki nolēma Onušķu padomju saimniecību pārreģistrēt valsts saimniecībā. Tomēr diezgan ātri pēc tam saimniecība izira, tās zeme tika izdalīta zemniekiem, sadalot to nelielos gabalos. Tā bijušās Ilzenbergas muižas zemes atkal nonāca privātīpašumā.

2003. gadā muiža kopā ar 9,99 ha apkārtējās zemes tika privatizēta. To iegādājās privātpersona. Astoņu gadu laikā pakāpeniski vienā juridiskā personā tika konsolidēta lielākā daļa izkaisīto muižas ēku un zemju. Pašlaik slēgtajai akciju sabiedrībai „Ilzenbergo dvaras” pieder 121 ha zemes apkārtējās teritorijās. Šādā veidā tika pabeigta visas muižas atjaunošanai nepieciešamās teritorijas veidošana ar nolūku renovēt ēkas un radīt vienotu Ilzenbergas muižas saimniecības ansambli, izveidot biodinamisko saimniecību. Šajā virzienā notiek arī sagatavošanās darbi. Ir saņemta atļauja uzsākt saimniecības restaurāciju un citus darbus.

DMC Firewall is developed by Dean Marshall Consultancy Ltd