Muižnieki fon Orgies- Rūtenbergi

Muižnieki fon Orgies- Rūtenbergi

Baronų Orgies-Rutenberg giminės herbas.

Aleksandra Georga Astafa fon Tranzē-Rozeneka sastādītajā Livonijas muižnieku dzimtu kopsavilkumā atrodam informāciju ar norādi uz Ilzenbergas muižas arhīvu, ka jau 1683. gada 14. jūnijā Ādams fon Orgies par desmit tūkstošiem reihsdālderu iegādājās Elkšņu muižu Kurzemē, kuru pārvaldījis līdz 1704. gada martam, bet 1687. gada 17. oktobrī viņš noslēdzis kontraktu ar Magnusu Ernstu fon Korfu un viņa sievu Luīzi Elizabeti par Ilzenbergas muižas pirkšanu un tās disponēšanu no 1688. gada. Tā par pirmo Ilzenbergas muižas īpašnieku no Orgies-Rūtenbergu dzimtas kļuva Ādams fon Orgies.

1697. gadā Ilzenbergas muižu no Ādama mantoja viņa vecākais dēls Frīdrihs Vilhelms. 1716. gadā Kristofs Georgs kļuva par nākamo Ilzenbergas muižas mantinieku. Tieši viņš uzskatāms par Orgies-Rūtenbergu Ilzenbergas dzimtas aizsācēju Orgies-Rūtenbergu dzimtas ģenealoģijā.

Par Elizabetes fon Rūtenbergas līdzekļiem 1844. gadā uzcelta Ilzes luterāņu baznīca

1775. gadā Ilzenbergas muižu kā vecākais Kristofa dēls mantoja Johans Kristofers. Viņš Ilzē (Ilsen, 1,7 km uz rietumiem no Ilzenbergas) ap 1790. gadu uzcēla luterāņu baznīcu, kuras vietā Georga Frīdriha atraitne 1844. gadā uzcēla jaunu, kas saglabājusies līdz mūsu dienām.

Par Elizabetes fon Rūtenbergas līdzekļiem 1844. gadā uzcelta Ilzes luterāņu baznīca
1808. gadā muižu mantoja Ernsts Dītrihs Viktors, kurš 1854. gadā apprecējās ar Elīzabeti fon Klopmani, tomēr bērnus nesagaidījis, viņš kļuva par pēdējo Orgies-Rūtenbergu Ilzenbergas dzimtas pārstāvi Ilzenbergas muižā. Būdams bez mantiniekiem, 1861. gadā sāktās zemes reformas un dzimtbūšanas atcelšanas ietekmē, 1863. gada sacelšanās Lietuvā satriekts, tajā pašā gadā Ernsts Dītrihs Ilzenbergas muižu pārdeva vācu izcelsmes inženierim N. N. Fuksam, bet pats ar sievu devās uz Parīzi, tad uz Neapoli, kur arī 1868. gadā mira.

 

Our website is protected by DMC Firewall!